Rakstnieks Germans Melvils ir teicis: ”Mūsu dzīves ir saistītas ar tūkstoš neredzamām saitēm”.Kā nu ne! – Katras tautas cilvēkus savā starpā saista valoda, dzimtajā valodā pateikti vārdi, rakstīti vārdi, svarīgi vārdi, mīļi vārdi, taisnīgi vārdi, skarbi vārdi ... Katrs pateiktais vārds nes sevī noteiktu enerģiju, iedarbojas uz mums, mēs par pateiktajiem vārdiem domājam un atkal sūtām enerģiju šurp un turp. Vārdi šaudās un veido vārdu enerģētisko tīklu, kas aptver mūs no visām pusēm un ik mirkli. Mēs esam šajā vārdu enerģijas tīklā, mēs dzīvojam tajā, mēs nevaram bez tā. Nevaram gluži tāpat kā bez gaisa nē ... Mēs esam ne tikai tūkstoš saitēm saistīti – nē, miljoniem, miljardiem saitēm saistītas ir visu mūsu dzīves. Vienā zemē dzīvojam, vienā valodā runājam, vienā valodā domājam, vienā valodā priecājamies, vienā valodā savas sāpes izraudam...
Valoda jāmīl, valoda jākopj, valodai jāaug. Mēs taču arī augam, pilnveidojamies. Bērnam valoda jāmāca, pieaugušajam to jāmācās un jāattīsta, tad tauta un valoda dzīvos mūžīgi. Bērnam valodu māca mājās ģimenē, māca skolā. Skolā māca savā dzimtā valodā domāt, lasīt, rakstīt, izteikties, māca, kā to pareizi darīt. Un te nu jau stunda, mācību stunda skolā! Bērns un skolotājs stundā latviešu valodas klasē. Abiem kopā tik daudz jāpaveic! Valoda, gramatika, literatūra, grāmatas un burtnīcas, klades un tāfele... Bija bērnība un mamma katru dienu, katru mīļu brīdi ar pasaku blakus. Pasakā brīnumu brīnumi, gari un fejas, milži un velni, Lutausis un Sprīdītis tepat no Tērvetes mežiem! Pasakas vienmēr, allaž ar laimīgām beigām. Cilvēku vairākums jau labu vien vēlas un citiem vēl, bet bērni jau īpaši. Par katru kukainīti, par katru vissīkāko dzīvo radībiņu bērna sirsniņa tik ļoti sāp, tik ļoti pārdzīvo un tik ļoti līdzi jūt. Katram bija un ir bērnība, tik tuva, tik mīļa ... bija tur pasakas burvīgā laimība!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru