Planšetdatori - skolēnu nākotnes burtnīcas?

Pirms pieciem gadiem, strādājot IKTIK projekta darba grupā, kādā sanāksmē mums uzdeva jautājumu: "Kādu Jūs iedomājaties nākotnes skolu - pēc 5 vai 10 gadiem?". Es toreiz LU un RTU profesoriem atbildēju, ka jau pēc 4-5 gadiem interaktīvo tāfeļu vietā parādīsies pirmās telpiskās 3D projekcijas ierīces un tās ātri ienāks arī skolās. Toreiz par mani pasmīnēja- sak, kur es tādas ziņas un idejas esmu izrāvis? Lai  kur arī es tās nebūtu izrāvis, bet nu jau tā ir realitāte. Pagājuši 5 gadi un mūsu ikdienā ienāk 3D televizori, 3D projektori, 3D videokameras un mobilie tālruņi (arī fotoaparāti) ar iebūvētiem projektoriem. Šie rīki vairāk der sskolotājiem, bet kas mainās skolēna aprīkojumā? Klāt ir planšetdatoru (un līdzīgu ierīču) ēra arī izglītībā!
Planšetdatori (Tablet PC) zināmi jau diezgan ilgu laiku. Pats tos pirmo reizi reālā datorklasē redzēju jau  Spānijā 1997.g. I*EARN konferences laikā kādā Manresas skolas datorklasē. Kopumā darbam klasē tas ir ļoti ērts rīks. Agrāk traucēja šo datoru visai augstā cena un, domājams, ka ne visai ērta bija arī datora locīšana, lai to varētu ērti lietot rakstīšanai brīvrokas režīmā uz tā ekrāna (skat. attēlus).

 Iedomāsimies situāciju - Latvijā skolēns dodas uz skolu ar mazu (ekrāns 9 -12") datoriņu nelielā somiņā. Viss mācībām nepieciešamais saglabāts datora cietajā (vai SSD) diskā vai arī pieejams Internetā. Datoram  ir izvērstas komunikāciju iespējas, web kamera, skaļruņi, mikrofons, skārienjūtīgs ekrāns, tas atpazīst rokrakstu un balsī dotas komandas, spēj atskaņot HD kvalitātes video un parādīt jebkuru multimediju mācību materiālu, ar kuru var darboties interaktīvā režīmā. Šāds datoriņš (planšetdators) faktiski ir redzams 1.bildē un tāds praktiski pilnībā spēj aizvietot skolēna pierakstu klades un līdzi nesamo grāmatu kaudzi. Vai tas vispār ir iespējams? Jā, tā jau ir realitāte - šo funkciju pilnībā spēj pildīt jaunākie planšetdatori, kuru cena šobrīd vairs nepārsniedz portatīvā datora cenu, šad tad ir pat mazāka. Daļēji iespējams izmantot arī tīkldatorus (netbook), bet tie vēl netiek masveidīgi aprīkoti ar skārienekrāniem un lietošanai mācību stundās būs neērtāki par planšetdatoriem.
Laika gaitā planšetdatori ir pamatīgi attīstījušies un pilnveidojušies. Šobrīd tirgū parādās vesela plejāde planšetdatoru, kuriem nav tradicionālās tastatūras, uzlabojušies to ekrāni, nodrošināts multipieskārienu atbalsts (multitouch), praktiski visos modeļos ir iebūvētas web kameras, nodrošinātas iespējas izmantot BlueTooth, WiFi, 3G komunikāciju iespējas, daļa planšetdatoru nodrošina rokraksta atpazīšanas tehnoloģiju pielietojumu. Faktiski var apgalvot, ka tagadējie planšetdatori ir atbilstoši HID (human interface device) kritērijiem - nodrošina tiešu datu apmaiņu (ievadu un izvadu) starp cilvēku un datoru. Citādi sakot, datoru var vadīt ar pieskārienu palīdzību, rakstīt un zīmēt tieši uz datora ekrāna (ar speciālu irbuli vai pirkstiem), utt. Tagadējie planšetdatori spēj  nodrošināt praktiski visu, kas nepieciešams pilnvērtīgam un modernam mācību procesam. Daži iebildīs, ka planšetdatoriem vairumā gadījumu nav CD , DVD vai BlueRay disku lasīšanas/rakstīšanas ierīču. Vai tā vispār ir aktuāla problēma? - Šobrīd  zibdisku un zibatmiņu ietilpības un cenas jau ir tik pieņemamas, ka to izplatība un lietošana strauji paplašinās, t.sk. skolās. Šobrīd milzu popularitāti iekaro Apple iPAD, arī daudzas citas kompānijas gatavo savus produktus - Asus, Acer, HP, Microsoft, Google, Intel, Sony, Nokia, Samsung, u.c. Protams, tirgū jau labu laiku ir pieejamas Internet planšetes (piem., no kompānijas Nokia), bet tās drīzāk pieder pie MID ierīču klases un ar tām pilnvērtīgi veikt visus mācību darbā nepieciešamos uzdevumus pagaidām nav iespējams.

Ko tas viss nozīmē? Iespējams, ka šobrīd, iepērkot datortehniku skolām, ir vērts domāt tieši par planšetdatoru vai datoru "viss vienā" iegādi. Pēdējie arī vairumā gadījumu ir apgādāti ar skāŗienjūtīgiem ekrāniem un visdažādākajām komunikāciju iespējām, turklāt pēdējos parasti ir arī DVD vai BlueRay ierīce. Planšetdatoru milzīga priekšrocība ir to mobilitāte, jo tie ir kompakti, viegli, tātad līdzi nēsājami.

Apple iPad Īsā laika posmā pārdoti vairāk kā 1000000 iPad!

Nokia N800 internet planšete Nokia N800 Internet planšete jau 2007.g. varēja lepoties ar Skype un Adobe Flash 9 atbalstu.

Via Tablet

Vēl jāpiezīmē, ka arī modernākie mobilie tālruņi, jo īpaši viedtālruņi savu iespēju ziņā no jau līdzinās planšetdatoriem un atšķiras no tiem vispirms jau ar savu izmēru (ekrāna izmērs nepārsniedz 4") un mazāku izmantojamo aplikāciju klāstu, tās parasti ir arī vienkāršākas un ar mazāku izmantojamo funkciju klāstu. Kopumā modernie mobilie tālruņi ar pietiekami lielu sensoro ekrānu ir veiksmīgi  izmantojami mācību procesā - atliek radīt tajos lietojamus modernus multimediju mācību materiālus. Ja vēl paturam prātā, ka  multimediju telefoni ar skārienvirsmām spēj komunicēt ar datoru, izmantojot BlueTooth vai WiFi, emulēt datora peles, kursorsviras un mēdiju centra vadības funkcijas, tad faktiski tāds telefons mums nodrošina brašu klāstu no interaktīvās tāfeles vai bezvadu grafiskās planšetes iespējām! Būsim radoši un izmantosim dažādas moderno ierīču iespējas!

Kāda programmatūra ir izmantojama modernu multimediju mācību materiālu veidošanai? Par to šajā emuārā jau rakstīts. Var minēt kaut vai Lectora, MS OneNote, Composica, Mediator, Motion Studio,  Multimedia Builder, bezmaksas Course Lab, WBTExpress, Qedoc Quiz Maker, u.c.

Veiksmi moderno tehnoloģiju lietošanā!

------------------------------------------------------------------------------------------------