Labākā 2008.gada aplikācija

IBM Lotus Symphony - labākā 2008.gada aplikācija! Tā raksta ChannelWeb (8.slīds labāko 2008.gada produktu prezentācijā). Pirmajā mirklī šķiet neticams apgalvojums, bet es nepaslinkoju, lejupielādēju jaunāko pieejamo versiju, uzinstalēju... un gods un slava IBM. Viņi tiešām izveidojuši lielisku bezmaksas biroja programmu paketi uz OpenOffice.org bāzes. IBM Lotus Symphony iekļautas tetsta apstrādes, prezentāciju un izklājlapu (tabulu) programmas (aplikācijas). MS Word 2003 doc formāta dolumentā visi ar MS Word izveidotie grafiskie objekti korekti bija savās vietās, tabulas savās vietās, visi formatējumi korekti saglabājušies. Tas man bija zināms pozitīvs pārsteigums, jo OpenOffice.org 2.x un 3.x versijās tajā pašā dokumentā formatējumā parādījās nelielas novirzes no oriģināla. Šķiet, ka IBM Lotus Symphony doc dokumentus atver korektāk.

Ja papēta saskarni, tad te parādās daži elementi no MS Office 2007 saskarnes, daži no Corel Worperfect Office X4 saskarnes... Rīku joslu nav tik daudz kā OpenOffice.org, bet tās izvēlētas racionāli. Parādījies ir Properties Sidebar, kuras novietojumu var ērti pielāgot (Open - stacionārs vai Float - uzpeldošs). Properties Sidebar automātiski mainās atkarībā no apstrādei atlasītā objekta. Simpātiski izskatās arī izklājlapu un prezentāciju programmas, tomēr jāpiezīmē, ka izklājlapās vēl jāpagaida, kad tās būs bāzētas uz OpenOffice.org 3.x versijas, jo pagaidām ir problēmas ar MS Excel izveidotu diagrammu korektu attēlošanu.
Te viena prezentācija par IBM Lotus Symhony!
Veiksmi lietošanā!

gOS - laba Linux OS

gOS jeb Good OS (vai Green OS) ir itin laba lietotāja Linux OS, kuru vienkārši uzinstalēt un ir vienkārši lietot. Izmēģinot šo OS pirms apmēram gada (versiju 1.o), tā likās zaļa un nenobriedusi, bet kad manās rokās nonāca gOS 3.0 Gadgets, es tiešām biju pozitīvi pārsteigts. gOS 3.0 vispirms raiti uzstartēja no CD (live CD), atļāva sevi "pamocīt", jo praktiski viss ikdienas lietotājam nepieciešamākais darbojās uzreiz - skaņa un videosistēma, tīkls, skaisti parādījās pieslēgtās USB iekārtas (manā gadījumā ārējie cietie diski un zibatmiņas). Programmu saraksts tīri pieklājīgs, ieskaitot OpenOffice.org un Gimp. Visvairāk mani pārsteidza Wine esamība programmu izvēlnē, kas deva iespēja vienkārši rīkoties ar Windows programmām (tiesa gan ne visām). Pašpietiekamās var pievienot Wine izvēlnei izveidojot saīsni (programmu palaidēju Launcher), bet Windows programmas ir iespējams arī instalēt. Daudzas Windows programmas var palaist ar klikšķi uz izpildfaila (exe vai com). gOS saskarne ir ļoti vienkārša lietošanā (ne kripatu sarežģītāka kā OS Windows). Pārbaudīju diezgan daudzas Windows programmas un liela daļa no man ikdienā nepieciešamajām darbojas bez problēmām - Drawing for Children, PhotoFiltre, SmoothDraw, DeepPaint, ThinkFree Office (jaunākais), Diagaram Studio (v.3.2 un 5.3), RobotProg, Scratch, vesela rinda web redaktoru, programmēšanas vides, utml.).
Kopumā iespaids par gOS palika ļoti labs un, jāsaka, ka tā progresē ārkārtīgi strauji. Labi redzama ir intergrācija ar Google lietojumprogrammām, jo Wbar iekļautas tieši Google piedāvātās. Wbar ir ļoti līdzīgs Mac OS attiecīgajai programmu joslai, tā ir ērta biežāk lietoto programmu zibenīgai palaišanai, uz Windows līdzīga pieejama ar nosaukumu RocketDock. Jā, izvēlnē ir punkts Add/Remove, kas dod iespēju no tiešsaistes krātuves viegli pievienot nepieciešamās programmas, piemēram, no Education sadaļas.
------------------------
Pēc dažām dienām:

1. saņēmos uzinstalēju Ubuntu 8.10 (uz tā paša datora, kur jau bija gOS);
2. papētīju, salīdzināju;
3. programmu pievienošana no tiešsaistes krātuves notiek raiti (liels lejupielādes ātrums);
   
4. verdikts - gOS Gadgets 3.1 bez variantiem izgriež pogas Ubuntu 8.10 (vizuāli pievilcīgāks, uzreiz var lietot un instalēt Windows programmas, ...).

Vēlu veiksmi gOS lietošanā!

Pirmie iespaidi par Windows 7

Tā nu sanācis, ka radās izdevība patestēt Windows 7 beta versiju. Uzinstalējās uz portatīvā Acer datora ar 16:9 malu attiecību bez jebkādām problemām, turklāt skaņas un video sistēmas, kā arī tīkla lietas tika pieinstalētas uzreiz un korekti darbojās jau pirmajā starta reizē. Instalācijas procesā gan dators tika pāris reizes pārstartēts, bet viss process notika ātri un bez kļūmēm. Pāris vakarus pastrādājot ar šo jauno OS, iespaids ir visai labs, jo kļūmju praktiski nav.

Kas vēl? Pamatīgi uzlaboti Paint un Write un ar tiem šobrīd jau iespējams izpildīt pietiekami nopietnus ikdienas darbus. Dažādas programmas instalējas bez lielām problēmām - Gimp, OpenOffice.org 3.0, ThinkFree Office, Kingsoft Office 2007, FastStone Image Viewer, SmoothDraw, SweetHome 3D, RocketDock, u.c uzinstalējās un darbojas korekti. Start izvēlne visai līdzīga Windows Vista, bez problēmām darbojas uzinstalētā RocketDock programmu ātrai palaišanai. Pēdējā ir ļoti atraktīva, ērta darbā, viegli mainīt dažādas tās opcijas. RocketDock ir bezmaksas, to var viegli atrast internetā un tā darbojas uz OS Windows 2000, XP, Vista un arī uz Windows 7. Tagad šāds brīnumiņš pieejams ne tikai Mac OS faniem, bet arī OS Windows un Linux lietotājiem. Esmu paspēlējies ar Wistamizer (bezmaksas), kas ļauj Windows XP izskatu nomainīt uz Vistai līdzīgu, ieskaitot Gadgets lietošanu. Tāpat Mac OS līdzīgu darbvirsmas noformējumu var lietot daudzos Linux distributīvos - Austrumi Linux (Latgales), TigerPup, gOS 3.x Gadgets, u.c. Pēdējā uz mani atstāja visai spēcīgu iespaidu, bet par to citā reizē... Lietotājam šobrīd ir bagāta OS izvēle mājas vajadzībām. Iesaku padarboties ar Windows 7 beta versiju, kamēr to var darīt bez maksas...

Interaktīvās tāfeles, dokumentu kameras, u.c. labumi

Pēdējos pāris gados arī Latvijas skolās visai strauji ienākuši moderno izglītības tehnoloģiju brīnumi - interaktīvās tāfeles, dokumentu kameras, digitālie mikroskopi, utt. Tomēr šīs jaukās iekārtas maksā diezgan bargu naudu un ir skaidrs, ka līdz situācijai, kad mūsu valstī kaut vai katrā trešajā klasē būs interaktīvā tāfele, vēl ļoti ilgi ir jāgaida.

Ko darīt, ja vēlamies strādāt klasē ar vismodernākajām tehnoloģijām jau tagad, kaut arī naudas skolai nav tik daudz, lai iegādātos rūpnieciski ražotu interaktīvo tāfeli, dokumentu kameru?

Risinājums - izveidot pašiem! Pasaulē piedāvā pietiekami daudz un interesantus risnājumus!
Wiimote interaktīvā tāfele:

• Wiimote pults ar infrasarkano kameru;
• Whiteboard vai SmoothBoard programma;
• KindleLab interaktīvās tāfeles programma (open surce) vai kāda cita;
  
• Bluetooth adatpteris ar atbilstšu dariveri;
• IR zīmulis.

Vispirms jāsakonektē Wiimote ar datoru, izmantojot Bluetooth adapteri, pēc jānokalibrē sistēma (šim nolūkam izmanto programmu Whiteboard vai SmoothBoard) un liek lietā šo sistēmu. Wimote interaktīvo tāfeli var lietot kopā ar praktiski jebkuru datorprogrammu, tomēr stundu vajadzībām paredzēta speciāla Wiimote tāfeļu programma KindleLab, kura ir atklātā pirmkoda (open source) programma.

Dokumentu kamera (arī digitālais mikroskops):

• Canon fotaparāts ar labu optisko tālumaiņu (> 5x);
• programmas fotoaparāta vadībai no datora - Remote Capture (Canon programmu komplektā), Extra Webcam vai PSRemote (ir izmēģinājuma versijas);
  
• statīvs;
• kabeļi - USB (datoram) un noderēs arī videokabelis (projektoram);
  
• vēlama arī teksta atpazīšanas programma - piem., TopOCR.

Iespējams, ka var izmantot arī citus digitālos fotoaparātus - der jebkurš, kuram komplektā ir iekļauta programma fotoaparāta vadīšanai no datora. Dokumentu kameras izveidei lieliski var noderēt arī digitālās videokameras, jo to optiskās tālummaiņas iespējas ir vēl iespaidīgākas, bieži komplektā ir distances vadības pults.
Kameru var pievienot pie projektora ar video kabeli - šajā gadījumā uz ekrāna var projicēt dažādus objektus, dokumentus, neizmantojot datoru. Ātri un vienkārši! Problēma - nevar saglabāt projicētos dokumentus.
Kamera pie datora (pie USB) - šajā gadījumā vajadzīga fotoaparāta vadības programma, piem., Remote Capture, PSRemote vai cita. Ar šādu komplektu digitālo fotoaparātu var izmantot kā webkameru ar tālumošanas iespējām, kā vienkāršu dokumentu kameru. Papildus lietojot ekrāna satveršanas programmas, projicētos dokumentus var saglabāt, skenēt, ievietot interaktīvās tāfeles programmas logā. Smartboard tāfeles gadījumā ļoti ērta ir Smart Recorder programma, kura satverto attēlu uzreiz ievieto tāfeles programmas Notebook logā. Dokumentu skenēšanai var izmantot bezmaksas programmu TopOCR, kura paredzēta darbam ar digitālajām fotokamerām un dod iespēju uz ekrāna projicēto attēlu uzreiz apstrādāt bez iepriekšējas saglabāšanas. Šīm vajadzībām var noderēt arī programmas Snapter un PhotoNote, darbam ar mobilajiem tālruņiem - QiPit (mobilais skeneris).
Ko vēl piebilst - šobrīd lieliskas kameras ir arī mobilajos tālruņos, bet tie prot ar datoru "sarunāties" ar BlueTooth starpniecību! Ja tālrunī ir kamera ar optisko tālummaiņu un labu izsķirtspēju, tad mums jau rokās ir mobila dokumentu kamera! Atliek sameklēt piemērotu programmatūru...!
Nu jā - dokumentu kamera un digitālais mikroskops pamatā atšķiras ar palielinājuma un objekta apgaismojuma iespējām. Tas viss ir atrisināms.
Labu mutimediju projektoru var izgatavot no veca portatīvā datora, LCD monitora un kodoskopa. LCD monitora matricu un elektroniku var ievietot īpašā korpusā ar speciāli izveidotu optisko sistēmu, tad projektors būs vēl efektīvāks (meklēt Google uz "self - made DIY projector" vai "Multimedia projector").
Veiksmi eksperimentos!

Auces vidusskolā kursi "Jaunie internet rīki skolotāja un skolēnu sadarbībai"

2008.gada beigās neliela grupiņa skolotāju sāka apgūt eksperimentālu kursu "Jaunie internet rīki skolotāja un skolēnu sadarbībai", kura aizsākumi meklējami LatSTE'08 informātikas radošajā darbnīcā, kur Auces vidusskolas 1996.g. absolvents Gatis Šeršņevs, tagad IT speciālis Auces pilsētā, vadīja nodarbību par Web 2.0 un jauno interneta rīku iespējām skolotāja darbā. Pārrunājot šo nodarbību, radās ideja izstrādāt un prakstiksi pārbaudīt eksperimentālu skolotāju apmācības kursu ar līdzīgu ievirzi. Ideja materializējās eksperimentālā programmā un īpašā emuārā - teachergatis.blogspot.com. Pēc tam klāt bija arī pirmā nodarbība.

Drosmīgie eksperimentētāji mācās pilnīgāk izmantot tiešsaistes programmatūras, iGoogle, Gmail, RSS, enciklopēdiju, videokrātuvju, podraides (podcast), sociālo saišu, tīklu un emuāru radītās iespējas skolotāja un skolēna sadarbībai. Mācāmies, eksperimentējam, apjaušam līdz šim maz vai nemaz neizmantotās iespējas. Jāpiebilst, ka arī šis emuārs tapis šo kursu iespaidā. Citādāk paskatāmies uz savu pieredzi, ieraugām, ka vēl ir tik daudz neapjaustu iespēju... Darba vēl daudz! Laika gaitā nonāksim arī līdz mācību tīkliem, multimediju mācību objektiem, hipertekstuālajai uztverei un dinamiski daudzdimensionālajai hipersaišu atmiņai un domāšanai...

Latviešu pasakas tiešsaistē

Pasakas.net - savdabīga "zaļā interneta sala"!

Lūk, viena jauka vieta Latvijas interneta ārēs, kur bērni var padarboties ar IT visai lietderīgā veidā - te laiku var pakavēt lasot, klausoties vai skatoties pasakas. Pasaku ir pietiekami daudz gan lasāmā, gan audiogrāmatu, gan multfilmu veidā. Šajā vietnē ir padomāts par to, lai bērniem nebūtu garlaicīgi, jo ir arī vārdnīca, informācijas par pasaku autoriem un teicējiem, spēles un vēl daudz visādu labumiņu... Izlasītās pasakas var ilustrēt ar itin jauku tiešsaistes zīmēšanas programmiņu.
Auces vidusskolā šī jaukā vietne ieguvusi popularitāti - to izmanto literatūras stundās, kad ir tēmas par latviešu autoru pasakām, to labprāt izmanto jaunāko klašu skolēni gan skolā, gan mājās.
Vietnes izmantošana iespējama ļoti dažādos veidos. Kaut vairāk tādu vietu būtu mūsu internetā!
Vietnes veiksmīgai lietošanai ir nepieciešams multimēdiju dators, pārlūkprogrammai jāpievieno Flash atskaņotājs (Flash Player).

IT pielietojumu iespējas mācību procesā

IT pielietojumu iespējas mācību procesā ir ļoti daudzveidīgas un dod iespēju ekonomēt skolotāja laiku, dažādot izmantojamās metodes. Iespējams, ka izdodas šajā vietnē atrast kaut ko sev noderīgu un izmantojamu sava ikdienas darba atvieglošanai. Tikai darot, var kaut ko paveikt. Tikai mācoties, var apgūt jaunus darba paņēmienus! Mācīsimies un dalīsimies ar atrasto! Neskoposimies!

Pārdomas par valodu...

Rakstnieks Germans Melvils ir teicis: ”Mūsu dzīves ir saistītas ar tūkstoš neredzamām saitēm”.Kā nu ne! – Katras tautas cilvēkus savā starpā saista valoda, dzimtajā valodā pateikti vārdi, rakstīti vārdi, svarīgi vārdi, mīļi vārdi, taisnīgi vārdi, skarbi vārdi ... Katrs pateiktais vārds nes sevī noteiktu enerģiju, iedarbojas uz mums, mēs par pateiktajiem vārdiem domājam un atkal sūtām enerģiju šurp un turp. Vārdi šaudās un veido vārdu enerģētisko tīklu, kas aptver mūs no visām pusēm un ik mirkli. Mēs esam šajā vārdu enerģijas tīklā, mēs dzīvojam tajā, mēs nevaram bez tā. Nevaram gluži tāpat kā bez gaisa nē ... Mēs esam ne tikai tūkstoš saitēm saistīti – nē, miljoniem, miljardiem saitēm saistītas ir visu mūsu dzīves. Vienā zemē dzīvojam, vienā valodā runājam, vienā valodā domājam, vienā valodā priecājamies, vienā valodā savas sāpes izraudam...

Valoda jāmīl, valoda jākopj, valodai jāaug. Mēs taču arī augam, pilnveidojamies. Bērnam valoda jāmāca, pieaugušajam to jāmācās un jāattīsta, tad tauta un valoda dzīvos mūžīgi. Bērnam valodu māca mājās ģimenē, māca skolā. Skolā māca savā dzimtā valodā domāt, lasīt, rakstīt, izteikties, māca, kā to pareizi darīt. Un te nu jau stunda, mācību stunda skolā! Bērns un skolotājs stundā latviešu valodas klasē. Abiem kopā tik daudz jāpaveic! Valoda, gramatika, literatūra, grāmatas un burtnīcas, klades un tāfele... Bija bērnība un mamma katru dienu, katru mīļu brīdi ar pasaku blakus. Pasakā brīnumu brīnumi, gari un fejas, milži un velni, Lutausis un Sprīdītis tepat no Tērvetes mežiem! Pasakas vienmēr, allaž ar laimīgām beigām. Cilvēku vairākums jau labu vien vēlas un citiem vēl, bet bērni jau īpaši. Par katru kukainīti, par katru vissīkāko dzīvo radībiņu bērna sirsniņa tik ļoti sāp, tik ļoti pārdzīvo un tik ļoti līdzi jūt. Katram bija un ir bērnība, tik tuva, tik mīļa ... bija tur pasakas burvīgā laimība!

Dažas domas par IT un izglītību

Skola un izglītība bez IT vairs nav iedomājama. Šobrīd lielāko daļu informācijas saņemam dinamiskā daudzdimensionālā veidolā. Skolās darbojas bērni, kuri dzimuši IT un interneta pasaulē un viņi informāciju uztver pilnīgi citādi kā 20.gs. dzimušie un augušie. Nozīmīga kļūst dinamiski daudzdimensionāla hipertekstuālā uztvere un domāšana. Tā krasi atšķiras no mums pierastās... Diemžēl mācību standarti, programmas, mācību līdzekļi un metodes joprojām bāzēti uz veco tekstuālo un 2D informācijas uztveri un attiecīgu pieeju mācību un domāšanas procesiem. Protams, arī Latvijā ir mēģinājumi radīt 21.gs. atbilstošus mācību materiālus, atrast jaunas izglītības procesa formas un metodes, bet ... Pedagogu radošumu un iespējas izglītoties, pilnveidoties slāpē nekam nevajadzīgu papīra dokumentācijas, atskaišu kalni, nepietiekamais finansējums izglītībai. Innovāciju meklējumi un ieviešana prasa izdomu, milzīgu darbu un arī ievērojamas finanses, bet to katastrofāli trūkst. Un tomēr... daudz atkarīgs no mums pašiem. Atliek vien mācīties, meklēt un dalīties ar informāciju un pieredzi. Latvijā attīstībai izglītībā cita ceļa laika gan nav.

LatSTE

http://www.latste.lv/ - Latvijas Skolu Tehnoloģiju Ekspozīcijas vietne.

Ideja par LatSTE uz Latviju atceļojusi no Atlantijas okeāna otra krasta - to atveda Latvijas skolu labvēlis, Latvijas patriots ASV latvietis Charles Ivars Kalmes kungs. Pats būdams informātikas speciālists - jaunības gados programmētājs un vēlāk Harvarda universitātes matemātikas profesors, Kalmes kungs labi saprata Latvijas skolu situāciju un informātikas nozīmi nākotnes sabiedrībā. Kalmes kungs vēlējās palīdzēt ieviest Latvijas skolās augsta līmeņa informācijas tehnoloģijas, bāzējot tās uz lietišķās informātikas kursu, bet neizslēdzot arī citu informātikas virzienu attīstību. Projekta CERĪBA ietvaros sākās sadarbība ar vairākām Latvijas skolām - Ogres pilsētas ģimnāziju, Smiltenes ģimnāziju un Auces vidusskolu. 1997.gada Baltic IT ekspozīcijas laikā notika saruna par LatSTE organizēšanas iespējām un lietderību. Tā kā tajā laikā skolu nodrošinājums ar datortehniku, programmatūru un mācību līdzekļiem bija visai bēdīgs pirmā vēlēšanās bija palīdzēt skolām ar LatSTE apjaust savu situāciju, vēlmes un iespējas informācijas tehnoloģiju ieviešanā. LatSTE organizatoru (C.I.Kalme, T.Bērcis, A.Cunska, F.Sarcevičs) iecere - organizēt visas Latvijas Skolu Tehnoloģiju Ekspozīciju pamazām ieguva visai konkrētas aprises, jo jau tā paša 1997.g. jūnijā kārtējās tikšanās laikā Ogres ģimnāzijas datorcentrā tika izlemts, ka ekspozīcijas tiks organizētas šādā secībā - 1998.g. Ogres pilsētas ģimnāzijā, 1999.g. Smiltenes ģimnāzijā, bet 2000.g. Auces vidusskolā. Šāda secība nebija nejauša - modernās IT vispirms ienāca Ogres pilsētas ģimnāzijā, tad Smiltenes ģimnāzijā un vēlāk arī Auces vidusskolā.
Tā nu LatSTE ir notikusi jau 11 reizes. Katru reizi tajā ir kaut kas jauns, kāda jauna "odziņa". Izstādes, stendu prezentācijas, lekcijas, paneļdiskusijas, stendu prezentācijas, darba stacijas, radošās darbnīcas, .... Katrs var atrast kaut ko sev noderīgu.